bauda
bauda lietvārds; sieviešu dzimte
1.Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
PiemēriĒst, dzert ar baudu.
- Ēst, dzert ar baudu.
- Izjust baudu peldoties, sauļojoties.
1.1.Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
PiemēriOpera sniedza dziļu baudu.
- Opera sniedza dziļu baudu.
- Grāmata tika izlasīta ar baudu.
2.formā: daudzskaitlis Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
PiemēriTiekties pēc baudām.
- Tiekties pēc baudām.
- Gremdēties, aizmirsties baudās.
Cilme:G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi ‘garša’. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados.