baukšķēt
baukšķēt 3. pers. baukšķ, pag. baukšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBumba baukšķēdama atsitās pret sienu.
- Bumba baukšķēdama atsitās pret sienu.