baudīt
baudīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
baudījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
PiemēriBaudīt dzīvi.
- Baudīt dzīvi.
- Baudīt mūziku, dabas skaistumu.
- Baudīt klusumu.
2.Ēst, dzert.
PiemēriBaudīt brokastis, pirmās zemenes, vīnu.
- Baudīt brokastis, pirmās zemenes, vīnu.
- Viesi baudīja svētku mielastu.