Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
baudīt
baudīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
baudījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
PiemēriBaudīt dzīvi.
2.Ēst, dzert.
PiemēriBaudīt brokastis, pirmās zemenes, vīnu.