augša
augša sieviešu dzimte, lietvārds
1.Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
PiemēriKrāsns, skapja augša.
1.1.Virsa, virspuse.
PiemēriPārsegt no augšas bedri.
1.3.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Vietā, kas atrodas augstu vai augstāk par pārējām.
PiemēriDzīvot pašā augšā, devītajā stāvā.
1.4.sarunvaloda; formā: daudzskaitlis Augšējie, augstie (balss) toņi.
2.sarunvaloda Augstākā instance.
PiemēriNorādījumi no augšas.
3.Izteka (upei).
PiemēriBraukt ar laivu pa upi uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiIet uz augšu. Lūkoties no augšas. Raudzīties no augšas. Skatīties no augšas.