augstums
augstums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → augsts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKalna, torņa augstums.
1.1.joma: matemātika Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
PiemēriCilindra, konusa, trīsstūra augstums.
2.formā: daudzskaitlis Vieta, kas atrodas lielā attālumā no Zemes, ļoti augstu.
PiemēriDebesu augstumos lido gaisa baloni.
2.1.pārnestā nozīmē Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
PiemēriNoraudzīties no saviem augstumiem.
Stabili vārdu savienojumiNolaisties no saviem augstumiem. Slavas augstumi.
3.Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
PiemēriDažāda augstuma skaņas.