Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
augšgals
augšgals lietvārds; vīriešu dzimte
1.Augšējais gals, augšējā daļa.
PiemēriStaba, kāpņu augšgals.
  • Staba, kāpņu augšgals.
  • Būt saraksta augšgalā.
1.1.Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
PiemēriArt tīruma augšgalā.
  • Art tīruma augšgalā.
2.Augštece, arī tās apkārtne.
PiemēriUpes augšgals.
  • Upes augšgals.
Stabili vārdu savienojumiAugšgala krautuve.
  • Augšgala krautuve joma: mežsaimniecība vieta, kurā koncentrē cirsmā sagatavotos stumbrus izvešanai.