atsacīties
atsacīties -sakos, -sakies, -sakās, pag. -sacījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
PiemēriAtsacīties piedalīties.
- Atsacīties piedalīties.
- Atsacīties strādāt nakts maiņā.
- Atsacīties liecināt tiesā.
- Atsacīties no palīdzības.
- Atsacīties no piedāvāta dzēriena.
1.1.Nepakļauties (rīkojumam, pavēlei).
PiemēriAtsacīties atsākt darbu.
- Atsacīties atsākt darbu.
- Karavīri atsacījās šaut uz demonstrantiem.
2.Netīkot, necensties (pēc kā); upurēt (ko); atteikties.
PiemēriAtsacīties no slavas.
- Atsacīties no slavas.
- Atsacīties no nodrošinātas nākotnes.
- Dzīvesbiedra labā atsacīties no karjeras.
2.1.Paciest, samierināties (ar kā trūkumu), atturēties (no kā).
PiemēriAtsacīties no ērtībām.
- Atsacīties no ērtībām.
- Nācās no daudz kā atsacīties.
- Atsacīties no sāls pārmērīgas lietošanas.
3.Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
PiemēriAtsacīties no esošās teorijas.
- Atsacīties no esošās teorijas.
- Atsacīties no sava nodoma.
- Atsacīties no iedibinātās kārtības.
3.1.Paziņot, ka vairs nepilda (kādas saistības), ka nav saistīts (ar ko).
PiemēriAtsacīties no mantojuma tiesībām.
- Atsacīties no mantojuma tiesībām.
- Atsacīties no piedzimušā bērna.
4.formā: trešā persona Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
PiemēriKājas atsakās darboties.
- Kājas atsakās darboties.
- Uztraukumā mēle atsacījās klausīt.