atruna
atruna lietvārds; sieviešu dzimte
1.Atrunāšanās; iegansts, ar ko atrunājas.
PiemēriSkolotāja nepieņem atrunas.
- Skolotāja nepieņem atrunas.
- Atrunas nelīdz.
- Izgudrot kādu atrunu.
2.Piebilde, paskaidrojums.
PiemēriParakstīt vienošanos bez īpašām atrunām.
- Parakstīt vienošanos bez īpašām atrunām.
Stabili vārdu savienojumiBez atrunām.
- Bez atrunām — bez iebildumiem.