atrūkt
atrūkt -rūcu, -rūc, -rūc, pag. -rūcu darbības vārds
1.intransitīvs; formā: trešā persona Ar rūkšanu atsaukties (piem., par suni).
PiemēriSuns atrūc pretī.
2.transitīvs Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
PiemēriEs .. tikai noteicu tādu kā – hallo, uz ko viņi man kaut ko neskaidru atrūca pretī.