atrunāt
atrunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
PiemēriAtrunāt no došanās mājup.
2.Paskaidrot, apstiprināt (piem., labojumu, atkāpi no kādas kārtības).
PiemēriAtrunāt labojumu tekstā.