atrauties
atrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
PiemēriSuns atrāvies no ķēdes.
- Suns atrāvies no ķēdes.
- Vēja brāzmā no zariem atraujas lapas.
- Kurpēm atrāvusies zole.
2.Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
PiemēriAtrauties no loga.
- Atrauties no loga.
- Ieskatīties pa durvīm un atrauties atpakaļ.
2.1.Izvirzīties priekšā un attālināties (no pārējiem); attālināties.
PiemēriBēglim izdodas atrauties no sekotājiem.
- Bēglim izdodas atrauties no sekotājiem.
- Atrauties no pretinieka.
- No lielās grupas atraujas četri riteņbraucēji.
- pārnestā nozīmē Esam atrāvušies no dabas.
2.2.Strauji uzsākt braucienu un attālināties; pacelties.
PiemēriMašīnas atraujas no starta un iebrauc pirmajā līkumā.
- Mašīnas atraujas no starta un iebrauc pirmajā līkumā.
- Kuteris atraujas no krasta.
- Lidmašīna atraujas no zemes.
3.Novērsties.
PiemēriUz brīdi atrauties no darba.
- Uz brīdi atrauties no darba.
- Grūti atrauties no interesantās grāmatas.
- Skatiens nevar atrauties no ainavas.
- Atrauties no uzmācīgajām domām.
4.Nošķirties, atsvešināties (no kā); palikt savrup.
PiemēriAtrauties no kolektīva.
- Atrauties no kolektīva.
- Atrauties no sabiedriskās dzīves.
5.formā: trešā persona Strauji atvērties, attaisīties.
PiemēriAr troksni atrāvās durvis.
- Ar troksni atrāvās durvis.
- Mētelis atrāvies vaļā.