atrauties
atrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos atgriezenisks, darbības vārds
1.Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
PiemēriSuns atrāvies no ķēdes.
2.Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
PiemēriAtrauties no loga.
2.1.Izvirzīties priekšā un attālināties (no pārējiem); attālināties.
PiemēriBēglim izdodas atrauties no sekotājiem.
2.2.Strauji uzsākt braucienu un attālināties; pacelties.
PiemēriMašīnas atraujas no starta un iebrauc pirmajā līkumā.
4.Nošķirties, atsvešināties (no kā); palikt savrup.
PiemēriAtrauties no kolektīva.
5.formā: trešā persona Strauji atvērties, attaisīties.
PiemēriAr troksni atrāvās durvis.