atraut
atraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
1.Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
PiemēriAtraut atirušo kabatu.
- Atraut atirušo kabatu.
- Atraut nopirktajai mantai cenas zīmi.
- Vētra atrāvusi jumtam skārda gabalus.
2.Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriSaķert aiz rokas un atraut nost.
- Saķert aiz rokas un atraut nost.
- Atraut roku no karstās pannas.
- Atraut suni aiz pavadas atpakaļ.
2.1.pārnestā nozīmē Novērst (no tā, kam pievērsts).
PiemēriAtraut skatienu no loga.
- Atraut skatienu no loga.
- Nevarēt atraut acis no gleznas.
- Lieki atraut lasītāja uzmanību no svarīgākā.
3.Strauji, ar rāvienu atvērt, attaisīt, atvilkt u. tml. (vaļā).
PiemēriSparīgi atraut durvis.
- Sparīgi atraut durvis.
- Atraut logu līdz galam vaļā.
- Atraut rāvējslēdzēju.
- Atraut krekla apkakli.
- Atraut aizkarus uz abām pusēm.
- Atslēgt un atraut atvilktni.
4.Varmācīgi atšķirt; izolēt.
PiemēriAtraut cilvēku no tuviniekiem.
- Atraut cilvēku no tuviniekiem.
- Atraut no dzimtenes.
- Karš atrāva no mājām.
4.1.Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
PiemēriAtraut formu no satura.
- Atraut formu no satura.
- Atraut citētos vārdus no konteksta.
5.Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
PiemēriNegribas atraut cilvēkus no darba.
- Negribas atraut cilvēkus no darba.
6.sarunvaloda Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
PiemēriAtraut kādam pabalstu.
- Atraut kādam pabalstu.
- Līdzekļi tiek atrauti citām, ne mazāk svarīgām sfērām.
6.1.Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
Stabili vārdu savienojumiAtraut sev miegu.
- Atraut sev miegu — pietiekami negulēt, lai atlicinātu (kam) laiku.
7.sarunvaloda Ātri atvest (ar transportlīdzekli).
PiemēriAtraut ciemiņu no stacijas ar motociklu.
- Atraut ciemiņu no stacijas ar motociklu.
- Mājās atrāva kaimiņš ar savu mašīnu.
Stabili vārdu savienojumiNevar (ne) acis atraut.
- Nevar (ne) acis atraut idioma — saka, ja nevar beigt skatīties, nevar novērst skatienu (no kā).