atraut
atraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu transitīvs, darbības vārds
1.Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
PiemēriAtraut atirušo kabatu.
2.Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriSaķert aiz rokas un atraut nost.
2.1.pārnestā nozīmē Novērst (no tā, kam pievērsts).
PiemēriAtraut skatienu no loga.
3.Strauji, ar rāvienu atvērt, attaisīt, atvilkt u. tml. (vaļā).
PiemēriSparīgi atraut durvis.
4.Varmācīgi atšķirt; izolēt.
PiemēriAtraut cilvēku no tuviniekiem.
4.1.Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
PiemēriAtraut formu no satura.
5.Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
PiemēriNegribas atraut cilvēkus no darba.
6.sarunvaloda Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
PiemēriAtraut kādam pabalstu.
6.1.Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
Stabili vārdu savienojumiAtraut sev miegu.
7.sarunvaloda Ātri atvest (ar transportlīdzekli).
PiemēriAtraut ciemiņu no stacijas ar motociklu.
Stabili vārdu savienojumiNevar (ne) acis atraut.