atgrūst
atgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
PiemēriAtgrūst galdu no loga.
- Atgrūst galdu no loga.
- Atgrūst laivu no krasta.
- Cepure bija atgrūsta pakausī.
1.1.Grūžot atdarīt vaļā.
PiemēriAtgrūst logu līdz galam vaļā.
- Atgrūst logu līdz galam vaļā.
2.Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
PiemēriAtgrūst galdiņu pie dīvāna.
- Atgrūst galdiņu pie dīvāna.
- Atgrūst plauktu iepriekšējā vietā.
- Atgrūst atvilktni skapī atpakaļ.
3.Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
PiemēriZēns jūtas klasesbiedru atgrūsts.
- Zēns jūtas klasesbiedru atgrūsts.
- Neatgrūst nelaimē iekļuvušu draugu.
- Klientus atgrūž augstās cenas.