atgrūst
atgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu transitīvs, darbības vārds
1.Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
PiemēriAtgrūst galdu no loga.
1.1.Grūžot atdarīt vaļā.
PiemēriAtgrūst logu līdz galam vaļā.
2.Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
PiemēriAtgrūst galdiņu pie dīvāna.
3.Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
PiemēriZēns jūtas klasesbiedru atgrūsts.