Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
atgulēt
atgulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju darbības vārds; transitīvs
1.Guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
PiemēriAtgulēt roku.
  • Atgulēt roku.
  • Atgulēt sānu uz nelīdzenās telts grīdas.
2.Izgulēt (neizgulēto miegu).
PiemēriJaunieši brīvdienās atguļ neizgulēto miegu.
  • Jaunieši brīvdienās atguļ neizgulēto miegu.