Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apķept
-ķepu [-ķȩpu], -ķep, -ķep [-ķȩp], pag. -ķepu darbības vārds; intransitīvs
Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
PiemēriKājas apķepušas ar zemi un māliem.