apveltīt
apveltīt -veltīju, -veltī, -veltī, arī -veltu [-vȩ̀ltu], -velti, -velta [-vȩ̀lta], pag. -veltīju transitīvs, darbības vārds
1.Apdāvināt.
PiemēriApveltīt savus tuviniekus Ziemassvētkos ar dāvanām.
1.1.Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
PiemēriDaba viņu bija apveltījusi ar izcilu prātu.
1.2.Veltot (kādam vārdus, skatienu, smaidu u. tml.), paust emocionālu attieksmi (pret to).
PiemēriApveltīt ar mīļiem vārdiem.