aploks
aploks [aplùoks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
PiemēriCūku aploks.
- Cūku aploks.
- Izlaist zirgus no aploka.
- Govis ganījās aplokā.
- Lai neizkašātu dārzu, vistas atradās aplokā.
2.Veidojums, kas apņem ko lokveidā.
PiemēriCepure ar melnu aploku.
- Cepure ar melnu aploku.