Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aploce
aploce [aplùoce] dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
PiemēriNovilkt aploci.
2.Apaļš vai ovāls ietvars, apmale.
PiemēriSpogulis sudrabotā aplocē.