aploce
aploce [aplùoce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
PiemēriNovilkt aploci.
- Novilkt aploci.
- Aploces garums.
2.Apaļš vai ovāls ietvars, apmale.
PiemēriSpogulis sudrabotā aplocē.
- Spogulis sudrabotā aplocē.