Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aplocīt
[aplùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju darbības vārds; transitīvs
Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriAplocīt stiepli ap ieplaisājušo stabu.