aizkulties sarunvaloda
aizkulties -kuļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriKaut kā aizkulties līdz mājai.
1.1.Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriNo Rīgas viņš bija aizkūlies uz Kurzemes pusi.