aizkulties sarunvaloda
aizkulties -kuļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos atgriezenisks, darbības vārds
1.Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriKaut kā aizkulties līdz mājai.
1.1.Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriNo Rīgas viņš bija aizkūlies uz Kurzemes pusi.