aizkrist
aizkrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
1.Krītot nokļūt (kur, aiz kā).
PiemēriAizkrist garām.
2.formā: trešā persona Strauji aizvērties.
PiemēriDurvis aizkrīt ar tādu sparu, ka visa ēka norīb.
Stabili vārdu savienojumiAcis aizkrīt. Ausis aizkrīt. Auss aizkrīt.
Stabili vārdu savienojumiŠīberis aizkrīt ciet.