aizkrist
aizkrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
1.Krītot nokļūt (kur, aiz kā).
PiemēriAizkrist garām.
- Aizkrist garām.
- Aizkrist priekšā.
- Grāmata aizkritusi aiz plaukta.
- Aiz kakla aizkrīt kāds rasas piliens.
2.formā: trešā persona Strauji aizvērties.
PiemēriDurvis aizkrīt ar tādu sparu, ka visa ēka norīb.
- Durvis aizkrīt ar tādu sparu, ka visa ēka norīb.
Stabili vārdu savienojumiAcis aizkrīt. Ausis aizkrīt. Auss aizkrīt.
- Acis aizkrīt — saka, ja kāds aizver acis.
- Ausis aizkrīt — saka, ja pārstāj dzirdēt, piem., liela trokšņa rezultātā.
- Auss aizkrīt — saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
Stabili vārdu savienojumiŠīberis aizkrīt ciet.
- Šīberis aizkrīt ciet idioma — saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.