Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizkūleņot
aizkūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizkūleņot pa paklāju.