Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizkūleņot
aizkūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizkūleņot pa paklāju.