aizdzīt1
aizdzīt [àizdzĩt] -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu transitīvs, darbības vārds
aizdzīties atgriezenisks, darbības vārds
1.Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizdzīt prom suni.
1.2.sarunvaloda Pret savu gribu aizsūtīt.
PiemēriAizdzīt uz Sibīriju.
2.Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
PiemēriAizdzīt ķerru līdz šķūnītim.
2.1.sarunvaloda Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
PiemēriAizdzīt automašīnu.
3.Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
PiemēriAizdzīt vagu līdz galam.
5.Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriAizdzīt miegu.
6.Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
PiemēriPutenī aizdzīts ceļš.