aizdzīt1
aizdzīt [àizdzĩt] -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu darbības vārds; transitīvs
aizdzīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizdzīt prom suni.
- Aizdzīt prom suni.
- Aizdzīt lopus uz ganībām.
1.2.sarunvaloda Pret savu gribu aizsūtīt.
PiemēriAizdzīt uz Sibīriju.
- Aizdzīt uz Sibīriju.
2.Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
PiemēriAizdzīt ķerru līdz šķūnītim.
- Aizdzīt ķerru līdz šķūnītim.
2.1.sarunvaloda Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
PiemēriAizdzīt automašīnu.
- Aizdzīt automašīnu.
3.Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
PiemēriAizdzīt vagu līdz galam.
- Aizdzīt vagu līdz galam.
4.Aizpūst (par vēju); izkliedēt.
PiemēriVētra aizdzinusi laivu tālu jūrā.
- Vētra aizdzinusi laivu tālu jūrā.
- Vējš aizdzinis mākoņus.
5.Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriAizdzīt miegu.
- Aizdzīt miegu.
- Vēsais ūdens aizdzina nogurumu.
6.Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
PiemēriPutenī aizdzīts ceļš.
- Putenī aizdzīts ceļš.