aizņemt
aizņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩ̀m], pag. -ņēmu transitīvs, darbības vārds
1.Piepildīt ar savu apjomu (telpu, vietu).
PiemēriGuļamistabas lielāko daļu aizņem gulta.
1.1.Aptvert (kādu platību).
PiemēriSporta laukums aizņem lielu parka daļu.
2.Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
PiemēriAutobusā visas sēdvietas aizņemtas.
2.1.Iepriekš nodrošināt savai lietošanai (vietu).
PiemēriAizņemt vilcienā vietu mātei.
3.Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību).
PiemēriTulkošanas darbs aizņem daudz laika.
4. Būt pilnīgi nodarbinātam.
PiemēriAizņemts ar steidzamiem darbiem.
Stabili vārdu savienojumi(Abas) rokas aizņemtas.
5.Nodarbināt, lietot (piem., mašīnu, ierīci).
PiemēriAizņemt telefonu ar garu sarunu.
6.Pārņemt savā varā (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
PiemēriŠaubas aizņēma visu prātu.
Stabili vārdu savienojumiAizņemts (pats) ar sevi.
7. Tāds, ko (kāds) ir aizņēmies.
PiemēriAtdot aizņemto naudu.
Stabili vārdu savienojumiBūt aizņemtam.