aizņemt
aizņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩ̀m], pag. -ņēmu darbības vārds; transitīvs
1.Piepildīt ar savu apjomu (telpu, vietu).
PiemēriGuļamistabas lielāko daļu aizņem gulta.
- Guļamistabas lielāko daļu aizņem gulta.
- Izstāde aizņem vairākas vecās pils istabas.
- Laikraksta pirmo lappusi aizņēma sensacionālas ziņas.
1.1.Aptvert (kādu platību).
PiemēriSporta laukums aizņem lielu parka daļu.
- Sporta laukums aizņem lielu parka daļu.
- Saimniecības ganības aizņem 10 hektārus.
2.Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
PiemēriAutobusā visas sēdvietas aizņemtas.
- Autobusā visas sēdvietas aizņemtas.
- Tualete ir aizņemta.
- Māsas aizņēmušas augšējā stāvā divas istabas.
2.1.Iepriekš nodrošināt savai lietošanai (vietu).
PiemēriAizņemt vilcienā vietu mātei.
- Aizņemt vilcienā vietu mātei.
- Aizņemt restorānā galdiņu.
3.Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību).
PiemēriTulkošanas darbs aizņem daudz laika.
- Tulkošanas darbs aizņem daudz laika.
- Zēniem pēcpusdienu aizņēma basketbola spēle.
4. Būt pilnīgi nodarbinātam.
PiemēriAizņemts ar steidzamiem darbiem.
- Aizņemts ar steidzamiem darbiem.
- Aizņemts atbildīgā darbā.
- Baleta uzvedumā bija aizņemts viss teātra kolektīvs.
Stabili vārdu savienojumi(Abas) rokas aizņemtas.
- (Abas) rokas aizņemtas — (abas) rokas nav brīvas.
5.Nodarbināt, lietot (piem., mašīnu, ierīci).
PiemēriAizņemt telefonu ar garu sarunu.
- Aizņemt telefonu ar garu sarunu.
- Darba mašīna rīt būs aizņemta.
6.Pārņemt savā varā (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
PiemēriŠaubas aizņēma visu prātu.
- Šaubas aizņēma visu prātu.
- Aizņemts ar savām domām.
Stabili vārdu savienojumiAizņemts (pats) ar sevi.
- Aizņemts (pats) ar sevi — iegrimis savās domās, rūpēs, savrupā darbā u. tml.
7. Tāds, ko (kāds) ir aizņēmies.
PiemēriAtdot aizņemto naudu.
- Atdot aizņemto naudu.
- Aizņemtas lietas jāatdod.
Stabili vārdu savienojumiBūt aizņemtam.
- Būt aizņemtam idioma — būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).