aizņirbēt
aizņirbēt 3. pers. -ņirb, pag. -ņirbēja darbības vārds; intransitīvs
Ņirbot attālināties, aizvirzīties, te parādoties, te pazūdot.
PiemēriAcu priekšā aizņirbēja dzeltens tauriņš.
- Acu priekšā aizņirbēja dzeltens tauriņš.
- Mājas un lauki aizņirb gar vagona logu.