Paplašinātā meklēšana
Meklējam vasa.
Atrasts vārdos (30):
- vasa:1
- īsvasa:1
- vasabi:1
- vasara:1
- sānvasa:1
- šovasar:1
- tovasar:1
- vasalis:1
- atvasara:1
- vasarāji:1
- vasarīgs:1
- viņvasar:1
- pavasaris:1
- šopavasar:1
- topavasar:1
- vasarenes:1
- vasarnīca:1
- vasarzaļš:1
- vienvasar:1
- atvasarīgs:1
- pavasarīgs:1
- šāpavasara:1
- šāsvasaras:1
- šīpavasara:1
- šīsvasaras:1
- vasarnieks:1
- viņpavasar:1
- vasaļvalsts:1
- vasarraibumi:1
- vasarraibumains:1
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (131):
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
- divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
- trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
- ziedkopa Augšējā vasa, uz kuras attīstās ziedi.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
- viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
- viņvasar Iepriekšējā, pagājušajā vasarā.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
- mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
- rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
- agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
- cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
- zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
- topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
- tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
- leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
- ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
- stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- rotā Pavasara rotāšanas dziesmu refrēns.
- vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
- ziedonis Pavasaris.
- piecdesmitnieks Pentakosti jeb vasarsvētku draudzēm piederīgie.
- izrūgt Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
- bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
- rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
- baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
- bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- parudens Rudens sākums; arī atvasara.
- šāpavasara Saistīts ar šā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada pavasarī.
- šāsvasaras Saistīts ar šā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada vasarā; šīsvasaras.
- šīsvasaras Saistīts ar šo vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā vasarā; šāsvasaras.
- līgo Saistīts ar vasaras saulgriežu svētkiem un dziesmām ar šādu refrēnu.
- vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
- saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
- lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
- pasha Seni reliģiski pavasara svētki ebrejiem; Lieldienas.
- vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- kalps Spēļu kārts ar jauna vīrieša (karavīra, vasaļa) attēlu.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- viengadīgs Tāds (augs), kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru.
- vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
- mūsains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem.
- starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (par apģērbu, apaviem).
- šīpavasara Tāds, kas pastāv, noris šajā pavasarī, tam raksturīgs; šāpavasara.
- vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piem., par apģērbu, ēdienu).
- pavasarīgs Tāds, kas raksturīgs pavasarim.
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piem., par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- vasarraibumains Tāds, kur ir vasaras raibumi.
- agrā papuve tīrā papuve, kurā augsnes apstrādi sāk pavasarī.
- īsvasa vasa ar īsiem starpposmiem.
- basenes vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
- suņu dienas vasaras brīvdienas (parasti skolēniem, studentiem).
- panama vasaras platmale (sākotnēji no palmas šķiedrām).
- vasarraibumi vasaras raibumi.
- vasarenes vasaras riepas.
- vasarenes vasaras sandales.
- jāņudziesma vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
- līgodziesma vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesma ar refrēnu "līgo".
- līgo vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesmu refrēns.
- Jāņi vasaras saulgriežu svētki – 24. jūnijs, kurus sāk svinēt jau iepriekšējā vakarā.
- Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Jāņi.
- Līgosvētki vasaras saulgriežu svētki; Jāņi.
- bumbierābele vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem, miltainiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- Vasaras svētki vasarsvētki.
- sumahs vasarzaļš dienvidu krūms, retāk koks, ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem vai purpursarkaniem ziediem skarveida ziedkopā.
- zirgkastaņa vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
- sausserdis vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
- spireja vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām un baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem ziedkopās.
- mellene vasarzaļš pundurkrūms ar zili melnām ogām.
- hortenzija vasarzaļš vai mūžzaļš krāšņumkrūms, retāk koks ar nelieliem ziediem lielos neīstos čemuros.
- segliņš vasarzaļš vai mūžzaļš krūms ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem un nelieliem ziediem.
- riekstkoks vasarzaļš vienmājas koks ar vērtīgu koksni un augļiem – kauleņiem.
- zalktene vasarzaļš, indīgs krūms ar violeti sārtiem ziediem un sarkaniem augļiem.
- vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
- sānvasa vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas stumbra.
- ziednesis vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
- sīpols vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu gaisa mitrumu.
- Rīgas rožābele vēlā vasaras šķirne.
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
- susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
- salna Viegls sals pavasara un rudens (retāk – vasaras) naktīs, kad gaisa temperatūra ir zem nulles.
- vienvasar Vienu vasaru, kādu vasaru.
- lanka Zema pļava (upes palienē), kas pavasaros pārplūst.
- feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
Atrasts piemēros (200):
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- apkampt ..saule un debess tos apkampj ar savām vasaras rokām.
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- paplest "vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
- zemessargs 1915. gada vasarā vecvectēvu iesauca zemessargos.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- papliks Ābele izskatās tāda paplika, laikam pavasarī izzāģēts parāk daudz zaru.
- tovasar Abi tovasar uzstājās ar kopīgu koncertprogrammu.
- radīt Agrā pavasara saule rada lapu apdegumus.
- uzmosties Agrā pavasarī varde uzmostas un pamet slēptuvi.
- izvilināt Agrais pavasaris izvilinājis pirmos ziedus.
- pavasaris Agrs pavasaris.
- padzīvoties Aizbraukt padzīvoties vasarnīcā.
- aiziet Aizejošās vasaras dienas.
- aizgrandēt Aizgranda pavasara pērkons.
- aizlīt Aizlijusi vasara.
- aizpagājušais Aizpagājusī vasara.
- aizšalkot Aizšalko vasara pēc vasaras.
- strauts Akmeņainais strauts atdzīvojas pavasarī un rudenī, kā arī lielās lietavās.
- alise Alises ir vienas no populārākajām vasaras puķēm, tām piemīt salda medus smarža, ziedi piesaista bites, tauriņus.
- zelt Ap māju zēla rudzu un vasarāju lauki.
- apkurināt Apkurināma vasarnīca.
- mēnesis Aprīlis ir pavasara mēnesis.
- apsalt Apsalušais jasmīna krūms pavasarī atkal atplauka.
- apslinkt Apslinkt pa vasaru.
- svari Aptuveni piecdesmit ar neapbruņotu aci redzamās Svaru zvaigznāja zvaigznes Latvijā vislabāk redzamas pavasarī.
- ar Ar pavasari dienas kļūst gaišākas.
- apsēt Ar vasarājiem apsētās platības.
- dvesma Ārā jūtama pavasara dvesma.
- zīmēties Atkala zīmējas uz salnām – ja rudenī ir atkala, pavasarī būs salnas.
- melnsvārcis Atlidojuši melnsvārči – pirmie pavasara vēstneši.
- kad Atnākusi vasara, kad naktis pavisam īsas.
- priekš Atpūtas vieta priekš vasaras.
- veldzējums Atspirdzinošs vasaras veldzējums.
- atstāstīt Atstāstīt vasaras iespaidus.
- at- Atvasara.
- atvasara Atvasaras saule.
- atvasarīgs Atvasarīga diena.
- sidrabot Atvasaru mēs šoruden nemaz nejutām, toties rīta salnas jau pāris reižu sidraboja zāli.
- vasara Audzēt vasaras un ziemas ķiplokus.
- auglīgs Auglīga vasara.
- auglīgs Auglīga vasara.
- virsslānis Augsnes virsslāni pavasara saule jau atkausējusi.
- iemesties Augstajā kokā šovasar iemeties stārķu pāris.
- piebirt Augstskola pēc vasaras klusuma ir piebirusi ar jauniem cilvēkiem.
- auksts Auksta vasara.
- auksts Auksts pavasaris.
- rasains Balts, rasains vasaras ābols iekrīt pa logu istabā un aizripo pa grīdu līdz galda kājai.
- beidzamais Beidzamais vasaras mēnesis.
- apmesties Bērni pa vasaru apmetās pie lauku radiem.
- nodegt Bērni pa vasaru nodeguši brūni.
- vaļoties Bērni vasarā vaļojas.
- nometņot Bērni vēlas nometņot ik vasaru.
- nometne Bērnu vasaras nometne.
- skrituļslēpes Biatlona sacīkstēs vasarā izmanto skrituļslēpes.
- zaigs Bij vasara toreiz tik zaiga, un ziedēja pļavas un sils.
- spriest Bille spriež, ka pavasaris klāt, jo nu jau divas dienas kusis.
- izlidojums Bišu pirmais pavasara izlidojums.
- sviedums Bļodiņā ir dažādu vasaras ziedu medus, pēdējais šīgada sviedums.
- ataugt Brieža ragi līdz vasaras beigām ataug.
- brīnišķīgs Brīnišķīga vasaras diena.
- sezona Brīvdabas muzejs noslēdz vasaras sezonu.
- sauleskrēsliņš Burvīgās mazo upīšu tuvumā esošās pļavas!.. vasarā tajās krāšņiem ziediem vienlaikus zied lauka blaktenes, staģes, savvaļas burkāni, meža pastinaki, sauleskrēsliņi un citi brīnišķīgi ziedaugi.
- burvīgs Burvīgs vasaras rīts.
- vasarnīca Būvēt, uzcelt vasarnīcu.
- susēt Ceļš susē pavasara saulē.
- izsisties Censties izsisties līdz pavasarim.
- pielasīt Cilvēki visu vasaru gāja ogās un sēnēs, tonnu tonnas pielasīja.
- čalīgs Čalīgās pavasara tērces.
- čičunča Čičunča vasaras kostīms.
- pamosties Dabā pamostas dzīvība – strautiņi čalo, putniņi dzied, un zied pirmās pavasara puķītes.
- piepludināt Daļa no Ķīšezera jau pavasarī bija piepludināta ar baļķu plostiem.
- pārsēt Daļu ziemāju platības nācās pārsēt ar vasarājiem.
- apsolīt Darbiniekiem apsolīts atvaļinājums vasarā.
- krokuss Dārzā agri pavasarī zied zili, dzelteni un balti krokusi.
- dārznieks Dārznieka pavasara darbi.
- piepelnīties Daudzi vasarās piepelnās, lasot ogas un sēnes.
- spora Dažām rūsas sēnēm ir pavasara, vasaras un ziemas sporas.
- sevišķs Diena paiet vienā skriešanā, sevišķi vasarā.
- iesildīt Dienā pavasara saule gaisu iesilda.
- kveldēt Diezgan vasara karsējusi un kveldējusi. Likās, mūžīgajām tveicēm nebūs gala.
- izsīkt Dīķi vasarā izsīkuši.
- izkalst Dīķis vasarā izkalta.
- izžūt Dīķis, grāvītis vasarā izžūst.
- divstāvu Divstāvu māja, vasarnīca.
- vasarīgs Doties vasarīgā ekskursijā.
- būt Drīz būs vasara.
- iestāties Drīz iestāsies pavasaris.
- drumstalains Drumstalains pavasara ledus.
- punktots Durvīs iznākusi septiņdesmitgadīga [sieviete] .. punktotā vasaras kleitā..
- dzidrs Dzidrajā pavasara gaisā skanēja putnu dziesmas.
- dziesmots Dziesmota vasara.
- noskaņa Dzīvot pavasarīgā noskaņā.
- vasarnīca Dzīvot vasarnīcā.
- eikalipts Eikaliptu un palmu koku pelēkajā zaļumā Klusā okeāna vējš žūžoja mīkstu pavasara dziesmu.
- nosēt Elves seja ir nosēta vasaras raibumiem.
- papelnīt Esmu skolniece, ļoti vēlētos pa vasaru pastrādāt, papelnīt.
- turēties Ezerā ūdens turas silts visu vasaru.
- spelte Filmēt Ziemassvētkus vasaras speltē.
- pirmizrādīt Filmu cer pirmizrādīt nākamajā pavasarī.
- zaļgandzeltens Forsītija pavasarī uzzied zaļgandzelteniem ziediem.
- saukt Fotogrāfijas sauc atmiņā aizgājušo vasaru.
- gaidīt Gaidīt pavasari, vasaru.
- jaust Gaisā jaušams pavasaris.
- paskats Gaišā vasaras pēcpusdienā mūsu pagalmā ienāca pusmūža vīrs, pēc paskata pilsētnieks.
- gaišs Gaiša vasaras žakete.
- tuvināt Gaišie rīti tuvināja pavasarīgas izjūtas.
- maitāties Gaļa vasarā ātri sāk maitāties.
- kļavs Gan ziemai, gan vasarai klusums ir savs, Tas mainās tāpat kā sētsvidū kļavs..
- ainava Garām slīd pavasarīga ainava.
- suņudienas Garas vasaras suņudienas.
- startēt Gatavoties startēt vasaras olimpiskajās spēlēs.
- šāsvasaras Gatavoties šāsvasaras dziesmu svētkiem.
- zaigot Gleznās zaigo vasara.
- plūkt Govis kāri plūca sulīgo pavasara zāli.
- uzrūgt Grants ceļš pavasarī uzrūgst.
- vasabi Grilēts lasis ar vasabi mērci.
- pietaurēt Gulbju pāris katru pavasari atlido un pietaurē visu ieleju.
- paspēt Gurķi dārzā vēl nebija paspējuši uzdīgt, kad uznāca pavasara salnas.
- izdoties Gurķi un tomāti šovasar izdevušies.
- haiku Haikas par pavasari.
- iedoma Iedomās jau būt vasaras atvaļinājumā.
- skurbīgs Ieelpot skurbīgo pavasara gaisu.
- tvirts Ieelpot tvirto pavasara gaisu.
- iekārtot Iekārtot atvaļinājumu vasarā.
- iekavēt Iekavēt pavasara sēju.
- vasarīgs Ielas bija vasarīgi tukšas.
- rezidence Ierasties savā vasaras rezidencē.
- zīlēt Ieraugot pirmo tauriņu, zīlēju, kāda būs vasara.
- kalendārs Iestājies kalendārais pavasaris.
- pasilts Iestājies pasilts pavasara laiks.
- saulessargs Inta šovasar pārdod saldējumu – viņa tirgojas zem rakstaina saulessarga pašā pilsētas centrā.
- inuīti Inuīti senatnē pārtika no gaļas, zivīm un vasarā lasītām ogām.
- rāms Ir rāms atvasaras rīts.
- mīlīgs Ir sākusies mīlīga atvasara.
- māņticība Ir tāda māņticība – kādu taurenīti pirmo ieraudzīsi, tāda būs vasara.
- pamirums Ir vasara, un dienas vidū pilsētā valda pamirums.
- pusseši Ir vasaras rīts, pussešos jau aust saulīte.
- īrēt Īrēt istabu, dzīvokli, vasarnīcu.
- mītne Īrēt vasaras mītni.
- vasarnīca Īrēt vasarnīcu.
- nakts Īsās vasaras naktis.
- skurbs Istabā ieplūda skurbais pavasara gaiss.
- pārstādīt Istabas augus visieteicamāk pārstādīt pavasarī.
- īsvasa Īsvasa ar ziediem.
- izbaudīt Izbaudīt pavasara plaukumu, ceriņu smaržu.
- burvība Izbaudīt vasaras nakts burvību.
- izburbt Izburbis pavasara sniegs.
- izceļoties Izceļoties pa vasaru.
- izdot Izdot vasarnīcu uz trim mēnešiem.
- izdzerties Izdzerties bērzu sulas pavasarī.
- salmi Izēdināt vasarāju salmus.
- izkalpoties Izkalpoties visu vasaru saimniekam.
- izlikt Izlikt pa vasaru istabas puķes uz balkona.
- vitamīnbarība Izmantot graudzāļu maisījumu kā vitamīnbarību mājas kaķu barošanai pavasarī.
- izslaistīties Izslaistīties visu vasaru bez darba.
- izslimoties Izslimoties visu pavasari.
- izvilkt Izvilkt mājlopus līdz pavasarim.
- papriekš Ja pavasaros alkšņiem lapas plaukst papriekšu nekā bērziem, tad būs slapja vasara.
- rumulēties Ja sētā rumulējas, tad vasarā govis dos daudz piena.
- piesēt Ja vajadzēs, pavasarī var zāli piesēt klāt.
- saulgrieži Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki.
- sveikas Jāsaka sveikas vasarai.
- silpurene Jau agri pavasarī ar krāšņajiem ziediem priecē silpurenes, sevišķi krāšņi silpureņu ziedu paklāji redzami Latgales silos.
- pārskanēt Jau desmito vasaras nogali Latviju pārskan garīgās mūzikas festivāls.
- vējoties Jau vējojas pavasaris.
- vaislīgs Jenotsuņi ir ļoti vaislīgi: katru pavasari katrai mātītei piedzimst vidēji seši, septiņi kucēni.
- pilnbrieds Jubileja vasaras ziedu pilnbriedā.
- mutuļot Jūtas mutuļoja kā pavasara ūdeņi.
- svečturis Kā milzīgi svečturi ozoli stāv Kailos rudeņos, pavasaros, Kā Latgales svečturi ozoli stāv Ar mēness ugunīm zaros.
- steigties Kā vasara steidzas, vēl nepilns mēnesis, un rudens klāt!
- lēkāt Kad vasarā zivis lēkā, tad gaidāms jauks laiks.
- būvēties Kaimiņi būvējās visu vasaru.
- savākt Kamieļvilnas dziju vērpj no pavilnas, ko savāc kamieļu vilnas nomešanas laikā pavasarī.
- vaņģot Kāpēc mencas aizliegts vaņģot vasarā?
- satīklot Kāpuri pavasarī izgrauž plaukstošos pumpurus, bet vēlāk satīklo un grauž lapu.
- savārpot Karstā vasara liek graudaugiem savārpot ātrāk.
- karsts Karsta vasara.
- vasara Karsta vasara.
- izdedzināt Karstā vasaras saule izdedzinājusi zāli.
- izdegt Karstajā vasarā daudzās vietās izdega meži.
- sausumizturīgs Kastēs var stādīt sausumizturīgas vasaras puķītes – samtenes, leduspuķes, begonijas.
- tuvināt Katra jauna diena mūs tuvina vasarai un ceļojumiem.
- talka Katru gadu pavasarī Latvijā notiek Lielā talka.
- uz Katru pavasari braukt uz vimbām.
- iemigt Koki iemiguši līdz pavasarim.
- piejūrietis Komponists par piejūrieti kļūst vasarās.
- nokrist Kopš vasaras neviens dzīvnieks nav nokritis.
- košs Koši paaudzies vasarājs.
- košs Košs pavasara zaļums.
- vasarīgs Krasts sazēlis vasarīgi zaļš.
- krēslot Krēsloja vasaras vakars.
vasa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV