Paplašinātā meklēšana
Meklējam vasa.
Atrasts vārdos (30):
- vasa:1
- vasabi:1
- vasara:1
- īsvasa:1
- vasalis:1
- sānvasa:1
- šovasar:1
- tovasar:1
- vasarāji:1
- vasarīgs:1
- atvasara:1
- viņvasar:1
- vasarenes:1
- vasarnīca:1
- vasarzaļš:1
- pavasaris:1
- šopavasar:1
- topavasar:1
- vienvasar:1
- vasarnieks:1
- atvasarīgs:1
- pavasarīgs:1
- šāpavasara:1
- šāsvasaras:1
- šīpavasara:1
- šīsvasaras:1
- viņpavasar:1
- vasaļvalsts:1
- vasarraibumi:1
- vasarraibumains:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (107):
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
- divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
- trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
- ziedkopa Augšējā vasa, uz kuras attīstās ziedi.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
- viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
- viņvasar Iepriekšējā, pagājušajā vasarā.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
- mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
- rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
- agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
- cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
- zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
- topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
- tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
- leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
- ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
- stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- rotā Pavasara rotāšanas dziesmu refrēns.
- vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
- ziedonis Pavasaris.
- izrūgt Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
- bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
- rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
- baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
- bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- parudens Rudens sākums; arī atvasara.
- šāpavasara Saistīts ar šā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada pavasarī.
- šāsvasaras Saistīts ar šā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada vasarā; šīsvasaras.
- šīsvasaras Saistīts ar šo vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā vasarā; šāsvasaras.
- līgo Saistīts ar vasaras saulgriežu svētkiem un dziesmām ar šādu refrēnu.
- vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
- saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
- lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
- pasha Seni reliģiski pavasara svētki ebrejiem; Lieldienas.
- vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- kalps Spēļu kārts ar jauna vīrieša (karavīra, vasaļa) attēlu.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- viengadīgs Tāds (augs), kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru.
- vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
- mūsains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem.
- starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (par apģērbu, apaviem).
- šīpavasara Tāds, kas pastāv, noris šajā pavasarī, tam raksturīgs; šāpavasara.
- vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piem., par apģērbu, ēdienu).
- pavasarīgs Tāds, kas raksturīgs pavasarim.
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piem., par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- vasarraibumains Tāds, kur ir vasaras raibumi.
- agrā papuve tīrā papuve, kurā augsnes apstrādi sāk pavasarī.
- suņu dienas vasaras brīvdienas (parasti skolēniem, studentiem).
- Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Jāņi.
- Vasaras svētki vasarsvētki.
- vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
- sānvasa Vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas stumbra.
- sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu gaisa mitrumu.
- Rīgas rožābele vēlā vasaras šķirne.
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
- susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
- salna Viegls sals pavasara un rudens (retāk – vasaras) naktīs, kad gaisa temperatūra ir zem nulles.
- vienvasar Vienu vasaru, kādu vasaru.
- lanka Zema pļava (upes palienē), kas pavasaros pārplūst.
- feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
vasa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV