Paplašinātā meklēšana
Meklējam pieklājība.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (24):
- pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
- kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
- biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
- ceremonija Pārspīlēta pieklājības, labas uzvedības ārējo formu ievērošana.
- ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
- Paliec sveiks! pieklājības sveiciens šķiroties.
- uz redzēšanos pieklājības teiciens atvadoties.
- Dievs gausina! pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- Dievs svētī pieklājības teiciens kādam, kas ēd.
- Ar labu nakti! pieklājības teiciens, dodoties gulēt.
- ļoti patīkami pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
- smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- slikts tonis pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
- labais tonis pieklājības, uzvedības normas.
- takts Smalkjūtība, pieklājība, arī citu cilvēku cienīšana, respektēšana.
- delikāts Tāds, kam ir raksturīga smalkjūtība, pieklājība, taktiskums; tāds, kurā izpaužas tādas īpašības.
- nekulturāls Tāds, kas neievēro pieklājības un uzvedības normas.
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
- pieklājīgs Tāds, kurā izpaužas pieklājība.
- nepieklājīgs Tāds, kurā izpaužas pieklājības normu pārkāpums.
- nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- nepieklājīgs Tāds, kura saturs neatbilst pieklājības normām; bezkaunīgs.
pieklājība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV