Paplašinātā meklēšana
Meklējam pazemot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (20):
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
- aizskart godu celt neslavu; pazemot.
- pazemoties Izturēties pazemīgi; pazemot sevi.
- ņirgāties Ļauni, aizskaroši izsmiet; izsmejot pazemot.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
- samīt dubļos noniecināt, pazemot; vardarbīgi iznīcināt
- mīcīt dubļos pazemot (kādu).
- mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- iemīt dubļos pazemot, nonicināt (kādu).
- piesmiet pazemot, pievilt.
- mīt kājām rupji aizvainot, pazemot (kādu).
- apvainot Sarūgtināt, aizskart, pazemot (ar vārdiem vai rīcību).
- apsmiet Zobojoties, ņirgājoties pazemot, apkaunot.
Atrasts piemēros (5):
- priekša Nepieļaut sevi pazemot svešu cilvēku priekšā.
- pazemot pazemot otra cilvēka cieņu.
- pazemoties pazemoties Dieva priekšā.
- pazemoties pazemoties pāridarītāja priekšā.
- nonievāt Viņš jūtas pazemots un nonievāts.
pazemot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV