Paplašinātā meklēšana
Meklējam nogulumi.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (32):
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
- smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
- slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
- dabiskie sāļi minerālu grupa, kas veido sāļu nogulumiežu atradnes.
- boksīts nogulumiezis – alumīnija rūda.
- mālsmilts nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
- jašma nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- ogle nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
- māls nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
- ģipšakmens nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
- silvinīts nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
- merģelis nogulumiezis, kas sastāv no karbonātiem un māla dažādās attiecībās.
- degakmens nogulumiezis, ko izlieto kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- kūdra nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
- fosforīti nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
- nogulumu ieži nogulumieži.
- sedimentieži nogulumieži.
- slānis nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- slāņojums nogulumiežu uzbūve ar dažādu iežu slāņu miju; dalījums slāņos (1).
- devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
- glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
- krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
- dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
- alūvijs Upju straumju sanesti nogulumi.
- nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
- stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
- stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
Atrasts piemēros (30):
- nogulumi Devona nogulumi.
- uzgulties Devona nogulumiem uzguļas grants.
- nogulumieži Devona perioda nogulumieži.
- dzelžains Dzelžaini nogulumieži.
- nospiedums Dzīvu būtņu pārakmeņojušies nospiedumi nogulumiežos.
- nogulumi Ezeru nogulumi.
- glaciāls Glaciālie nogulumi.
- jura Juras nogulumi.
- kainozojs Kainozoja nogulumieži.
- karbonāts Karbonātu nogulumi.
- kembrijs Kembrija nogulumi.
- sials Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss – sials, kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu.
- kontinentāls Kontinentālie nogulumi.
- nogulumi Kvartāra nogulumi.
- kvartārs Kvartārie nogulumi.
- leduslaikmets Leduslaikmeta nogulumi.
- zemjains Māls ir plastisks, zemjains nogulumiezis.
- marīns Marīnie nogulumi.
- petrogrāfija nogulumiežu petrogrāfija.
- ordoviks Ordovika nogulumi.
- nogulumieži Pamatieži un nogulumieži.
- perms Perma nogulumi.
- nogulumi Sapropeļa nogulumi.
- silūrs Silūra nogulumi.
- smalkgraudains Smalkgraudains nogulumiezis.
- starpleduslaikmets Starpleduslaikmeta nogulumi.
- nogulumi Upju straumju sanesti nogulumi.
- vēdekļveida Vēdekļveida nogulumi.
- vējš Vēja nogulumi.
- tehnogēns Zemes virskārtu 5—10 metru biezumā veido tehnogēnie nogulumi.
nogulumi citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV