Paplašinātā meklēšana
Meklējam maize.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts etimoloģijās (7):
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- No vācu panieren (latīņu panis 'maize'). (šķirklī panēt)
- No holandiešu sago, kam pamatā malajiešu sagu 'maize'. (šķirklī sāgo)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
Atrasts normatīvajos komentāros (3):
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (36):
- bada maize
- bez kumosa (maizes, pārtikas)
- bišu maize
- dienišķā maize
- franču maize
- gara maize
- garīgā maize
- kā medus maize
- kā medus uz maizes
- klona maize
- kroņa maize
- līdz jaunai maizei
- maize bez garozas
- maizes darbs
- maizes devējs
- maizes klēts
- maizes kule
- maizes lāpsta
- maizes tītenis
- maizeskoku ģints
- melnā maize
- neraudzēta maize
- ogu maize
- pie maizes un ūdens
- pie ūdens un maizes
- pītā maize
- plaucēta maize
- rupja maize
- rupjmaizes kārtojums
- salda maize
- saldskābā maize
- sausa maize
- sēdēt bez maizes
- tumšā rudzu maize
- viegla maize
- žēlastības maize
Atrasts skaidrojumos (99):
- tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- batons Baltmaizes kukulis.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
- maizīte Dem. --> maize.
- smalkmaizīte Dem. --> smalkmaize (1).
- rupjmaizes kārtojums deserts no saberztas rupjmaizes, skāba ievārījuma un putukrējuma.
- oblāta Dievmaize (parasti Romas katoļu baznīcā).
- prosfora Dievmaize (pareizticīgo baznīcā).
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- bagete Garš, tievs baltmaizes kukulis; franču maize.
- jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
- tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
- baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
- tosteris Ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai.
- sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis dievmaizes un vīna veidā.
- krāsnsaugša Krāsns (1) augša; maizes krāsns virsa.
- dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
- tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
- ceplis Liela krāsns (piem., maizes cepšanai).
- maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- plātsmaize maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- medusmaize maize ar medu.
- melnā maize maize no rudzu miltiem, rupjmaize.
- neraudzēta maize maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- plaucēta maize maize, kas gatavota no plaucētiem miltiem.
- maiznieks maizes cepējs; arī maiznīcas īpašnieks.
- maiznīca maizes ceptuve; maizes ceptuve kopā ar veikalu; maizes veikals.
- apakšgaroza maizes garoza klaipa apakšpusē.
- piecepums maizes svara palielinājums, kas rodas (tās) cepšanas procesā.
- rika maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
- sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
- konsekrācija maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
- kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
- burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
- tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
- mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- bulka Neliels baltmaizes klaipiņš; smalkmaizīte.
- grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
- knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
- saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldskābu garšu.
- dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
- rieciens No maizes kukuļa šķērsām nogriezts gabals.
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta apaļas formas maize.
- rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
- baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- samīcīt maizi pagatavot mīklu maizes cepšanai.
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
- panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- bez kumosa (maizes, pārtikas) pilnīgi bez (maizes, pārtikas).
- plācenis Plakana, apaļas formas maize; šāda maize ar, piem., olu, biezpiena, krējuma maisījuma virsu.
- maizes tītenis plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
- maca Plāna, neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd Pasā svētkos.
- drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu.
- ābolmaize Plātsmaize, kurai virsū ir sagriezti āboli.
- eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
- hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
- tumšā rudzu maize rudzu rupjmaize.
- rupja maize rupjmaize.
- rupucis Rupjmaize.
- iejaut maizi sagatavot mīklu maizei.
- ogu maize salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
- ambrozija Saldais ēdiens – rupjmaizes kārtojums.
- saldskābā maize saldskābmaize.
- kvass Saldskābs raudzēts bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no rupjmaizes, rudzu miltiem vai speciāla iesala.
- kopulatīvie salikteņi salikteņi no sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem (piem., sālsmaize, diennakts).
- rīvmaize Smalki sarīvēta kaltēta maize (parasti baltmaize).
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
- sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
- maizīte Sviestmaize (parasti neliela).
- desmaize Sviestmaize ar desu.
- karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
- mīcīt maizi šādā veidā gatavot mīklu maizes cepšanai.
- klaips Šāds (maizes) daudzums.
- uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips.
- mīcītava Telpa, kur mīca mīklu maizes cepšanai.
- franču maize tievs, garš baltmaizes kukulis.
- klona maize uz krāsns pamatnes cepta maize.
- ceptuve Uzņēmums, kur cep maizi, maizes izstrādājumus.
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
Atrasts piemēros (200):
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizēst Aizēsts maizes gabals.
- aizgriezt Aizgriezts maizes klaips.
- bode Aiziet uz bodi pēc maizes.
- aizkost Aizkosts maizes gabals.
- aizraust Aizraust maizes druskas no galda.
- aizsūtīt Aizsūtīt meiteni uz veikalu pēc maizes.
- apdrupināt Apdrupināt maizes kukuli.
- līdzdots Apēst līdzdotās sviestmaizes.
- apgramstīt Apgramstīt pēc kārtas visus maizes klaipus.
- apkalst Apkaltusi maize.
- apkārt Apkārt maizei bija brūna garoziņa.
- apkodīt Apkodīt ābolu, maizes gabalu.
- apkost Apkost maizes šķēli.
- appelēt Appelējis maizes gabals.
- apskrubināt Apskrubināt maizes klaipam galu.
- apsmērēt Apsmērēt maizes šķēli ar sviestu.
- apziest Apziest maizes šķēli ar sviestu.
- nokaisīt Ar ķimenēm nokaisīts maizes klaips.
- nobārstīt Ar sēkliņām nobārstīts maizes kukulītis.
- atdrupināt Atdrupināt druskas no maizes rieciena.
- atklepot Atklepot ieelpotās maizes drumstalas.
- atlauzt Atlauzt gabalu maizes.
- kancis Atlikušais maizes kancis.
- atmērcēt Atmērcēt maizes garozas ūdenī.
- attīt Attīt līdzpaņemtās sviestmaizes.
- bīdeļmilti Atveda bīdeļmiltus baltmaizei.
- grauzdiņš Baltmaizes grauzdiņi.
- uzpūst Baltmaizes klaips ir ļoti mīksts un uzpūsts.
- knēdelis Baltmaizes knēdeļi.
- baltmaize Baltmaizes kukulis.
- ķieģelītis Baltmaizes ķieģelītis.
- noraudzēt Baltmaizes mīklu labi samīca, noraudzē un cep.
- pīne Baltmaizes pīne ar karameļu pildījumu.
- pudiņš Baltmaizes pudiņš ar rozīnēm.
- radziņš Baltmaizes radziņš.
- sausiņš Baltmaizes sausiņi.
- samērcēt Baltmaizes šķēles samērcē pienā.
- kukulis Baltmaizes, rupjmaizes kukulis.
- svētīt Baznīcā tika svētīta maize, kas iegūta no gada pirmās ražas.
- biezs Bieza maizes rika.
- rika Bieza maizes rika.
- smalkmaize Biezpiena, rabarberu smalkmaize.
- bio Bio maize.
- ceļamaize Ceļamaize skolu absolventiem.
- ceļamaize Ceļamaize tālākajam darbam un mācībām.
- tosts Cept baltmaizes tostus.
- ciets Cieta maize.
- dona Cieta maizes dona.
- čagans Čagani izcepta maize.
- dalīt Dalīt sviestmaizes ar ekskursijas biedriem.
- aprimt Darbs maizes ceptuvē neaprimst ne dienu, ne nakti.
- sālsmaize Dāvanas sālsmaizei.
- drumstalains Drumstalaina maize.
- dzeltenmaize Dzeltenmaize ar ogām.
- pretī Dzīvnieks paslēja purniņu pretim maizes riecienam.
- pietaupīties Ēdam kartupeļus, maize lai pietaupās.
- nobārstīt Galds nobārstīts ar maizes drupatām.
- veikals Gaļas, maizes, grāmatu, nošu, komisijas, kulinārijas veikals.
- gards Gardum garda maizes šķēle.
- garšīgs Garšīga maize.
- rozīņmaize Garšīga rozīņmaize.
- glīzdains Glīzdaina maize.
- iecienīts Iecienīta maizes šķirne.
- iegaršoties Iegaršojusies maizes šķirne.
- iegriezt Iegriezts desas līkums, maizes kukulis.
- iekost Iekost maizes rikā, ābolā.
- iekost Iekosta sviestmaize.
- ielaist Ielaist maizes kukuļus krāsnī.
- iepelēt Iepelējusi maizes dona.
- iesākt Iesākt jaunu maizes kukuli.
- iesalkans Iesalkana maize.
- ieskābens Ieskābena maize.
- saogot Iet uz mežu maizei saogot.
- pēc Iet uz veikalu pēc maizes.
- ietīt Ietīt sviestmaizes, dāvanu.
- ieurbināt Ieurbināt baltmaizes klaipu.
- maizeskoks Indijas maizeskoks.
- irdens Irdena maize.
- izbārstīt Izbārstīt putniem maizes drupačas.
- saslapēt Izceptos rupjmaizes kukuļus saslapē ar siltu ūdeni.
- izdrupināt Izdrupināt caurumu maizes klaipā.
- izurbināt Izurbināt rozīnes no maizes.
- medusmaize Jauniešiem tā ir īsta medusmaize.
- jēls Jēla maize.
- kārs Kāri ēst maizes riecienu.
- karstmaize Karstmaize ar šķiņķi un sieru.
- pamatatziņa Kas pie zemes turas, tam maizes netrūks – tāda ir mana pamatatziņa.
- dievmaize Katoļticībā pastāv obligātā grēksūdze un dievgalds ar dievmaizes pieņemšanu.
- knābāt Knābāt maizes drupačas.
- knaibīt Knaibīt no maizes rieciena pa drupatai.
- ielocīt Kopā ar pienu ielocīt trīs rikas maizes.
- kost Kost lielu maizes kumosu.
- kosties Kosties maizes šķēlē.
- garoza Kraukšķīga baltmaizes garoza.
- krietns Krietns maizes klaips.
- kriksītis Kriksītis maizes.
- krimst Krimst maizes garozu, sausiņu.
- kriukšķīgs Kriukšķīga maizes garoziņa.
- kvieši Kviešu maize.
- rīvmaize Kviešu rīvmaize.
- ķepēt Ķepēt uz maizes sviestu.
- ciemakukulis Latviešu rupjmaize joprojām ir labākais ciemakukulis.
- slavens Latvijas rupjmaize ir slavena ne tikai tuvās, bet arī tālās zemēs.
- sakost Lēnām sakost maizes kumosus.
- piedienēt Līgo vakara mielastam piedien pašu cepta maize.
- likt Likt desu uz maizes šķēles.
- klijas maize ar klijām.
- sapelēt maize ātri sapel.
- atsist maize atsit pelējuma smaku.
- apklāt maize bija apklāta ar salveti.
- iespiesties maize iespiežas kaklā.
- maize maize rūgst.
- saglīzdēt maize saimniecei iznāca saglīzdējusi.
- sakristies maize sakrītas.
- cietēt maize sākusi cietēt.
- pelēt maize sākusi pelēt.
- iemīcīt maize tikko iemīcīta.
- atlēkt maizei atlekusi garoza.
- piecept maizei tolaik bija pieceptas zāģu skaidas.
- abra maizes abra.
- atlikt maizes atlicis pavisam maz.
- ceplis maizes cepļa ārpusei izmantoti parastie sarkanie ķieģeļi, bet pamati aplikti ar flīzēm.
- piecepums maizes cepšanas laikā rodas piecepums.
- ceptuve maizes ceptuve.
- maize maizes ceptuve.
- drumstala maizes drumstala.
- drupača maizes drupačas.
- garša maizes garša.
- grauzdētājs maizes grauzdētājs jeb tosteris.
- iejava maizes iejavs.
- kartīte maizes kartīte.
- sagulties maizes klaipi sagulstas uz linu audekla.
- pārsprāgt maizes klaips ar pārsprāgušu garoziņu.
- maize maizes klaips, šķēle, rika.
- klaips maizes klaips.
- kombināts maizes kombināts.
- krāsns maizes krāsns.
- kripata maizes kripata.
- kukulis maizes kukulis.
- aizspiesties maizes kumoss aizspiedies kaklā.
- kvass maizes kvass.
- vairs maizes mājās vairs nav.
- mīkla maizes mīkla.
- sīkporains maizes mīkstums ir dzeltens, sīkporains.
- mulda maizes mulda.
- nazis maizes nazis.
- nožuvums maizes nožuvums.
- pora maizes poras.
- maize maizes raugs.
- raugs maizes raugs.
- sagrauzdēt maizes šķēles sagrauzdē tosterī.
- virsa maizes virsa apdegusi.
- maize maizes zupa.
- zupa maizes zupa.
- pārpalikums maizes, biezputras pārpalikums.
- drupata maizes, siera drupata.
- maiznīca Maiznīcā cepta maize.
- nemaz Mājās nemaz nav maizes.
- iesaldens Mazliet iesaldena maize.
- mest Mest mutē maizes drupačas.
- sakrist Mīkla, maize sakritusi.
- izmīcīt Mīklu pirms maizes cepšanas kārtīgi izmīcīja.
- mīksts Mīksta maize.
- baltmaize Mīksta, silta baltmaize.
- milzīgs Milzīgs maizes klaips.
- bez Nav maizes bez garozas.
- neba Neba maize pate nāca bagātajā vietiņā..
- stīdzēt No skursteņa stīdz smaržīgi lielās maizes krāsns dūmi.
- vienlaidus No vienlaidus koka darināta maizes lāpsta.
- nobirdināt Nobirdināt zemē maizes drupačas.
- ņuka Nogriezt krietnu maizes ņuku.
- rika Nogriezt krietnu rupjmaizes riku.
- garoza Nogriezt maizes šķēlei garozu.
- nogriezt Nogriezt maizes šķēli.
- klaips Nogriezt no rupjmaizes klaipa biezu riecienu.
- rupjmaize Nogriezt rupjmaizes šķēli.
- trešdaļa Nogriezt trešdaļu no maizes klaipa.
- gabals Nokost gabalu maizes.
- kumoss Nokost kumosu maizes.
- no- Nolauzt (gabaliņu maizes).
- kumoss Nolauzt kumosu maizes.
- nolauzt Nolauzt maizes gabalu.
- nolocīt Nolocīt visas sviestmaizes.
- klaips Nopirkt divus klaipus baltmaizes.
- puskukulis Nopirkt puskukuli baltmaizes.
- viens Nopirkt vienu maizes klaipu.
- norīt Norīt maizes kumosu.
- norūgt Norūgusi maizes mīkla.
- nosukāt Nosukāt maizes gabalu.
- notipināt Notipināt lejā uz veikalu pēc maizes.
- notraukt Notraukt no galda maizes drupačas.
- novicot Novicot maizes gabalu.
- pārcept Otrreizēji pārcepta maize.
- pabārstīt Pabārstīt maizes drupatas.
- pabārstīt Pabārstīt zem maizes klaipiem miltus.
- pabērt Pabērt maizei virsū cukuru.
- pabirdināt Pabirdināt baložiem maizes druskas.
- paciets Pacieta maize.
maize citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV