Paplašinātā meklēšana
Meklējam lode.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts etimoloģijās (16):
- No grieķu atmos 'tvaiks' un sphaira 'lode'. (šķirklī atmosfēra)
- Aizguvums no franču ballon 'lode ar tukšu vidu'. (šķirklī balons)
- No grieķu bathýs 'dziļš' un spháira 'lode'. (šķirklī batisfēra)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sphaira 'lode'. (šķirklī biosfēra)
- No vācu explodieren, kam pamatā latīņu explodere 'plaukšķinot padzīt no skatuves'. (šķirklī eksplodēt)
- No latīņu globus 'lode'. (šķirklī globuss)
- No franču global (globe 'lode'). (šķirklī globāls)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns)
- No grieķu homos 'vienāds, līdzīgs' un sphaira 'lode'. (šķirklī homosfēra)
- No grieķu chrōma 'krāsa' un sphaira 'lode'. (šķirklī hromosfēra)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No grieķu mesos 'vidējais' un sphaira 'lode'. (šķirklī mezosfēra)
- No grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī sfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratisfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratosfēra)
- No latīņu sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra)
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (79):
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
- lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
- katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
- šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
- lodīte Dem. --> lode [1].
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
- bezkāju ķirzaka glodene.
- endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
- svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- kupols Jumts, velve puslodes veidā.
- diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
- zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
- sfēra lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode [2].
- vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
- šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
- gaisa pistole pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
- gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
- figūra Punktu vai līniju kopa plaknē (piem., leņķis, četrstūris); punktu, līniju vai virsmu kopa telpā (piem., konuss, lode).
- puslode Puse no lodes [1] (1).
- ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- kupols Puslodes formas priekšmets, priekšmeta daļa.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un procesiem; šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, (kā) atrašanās vietu.
- globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
- grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā – lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā – smaga metāla lode, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim.
- vieglatlētika Sporta veidu kopums, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana.
- grūdējs Sportists, kas specializējies lodes grūšanā.
- šaujampulveris Sprāgstviela, kurai sadegot izdalās gāzes, kas darbojas kā virzošais spēks lodes, skrots izgrūšanai no šaujamieroča.
- kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem); diametrs (šāviņam, lodei).
- lodveida Tāds, kam ir lodes [1] (1) forma.
- apaļš Tāds, kam ir lodes vai lodei līdzīga forma.
- sfērisks Tāds, kam ir lodes vai tās virsmas daļas forma.
- pusapaļš Tāds, kam ir pusapļa forma vai pusaplim līdzīga forma; tāds, kam ir puslodes forma.
- starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; arī tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (piem., par lidaparātiem, raķetēm).
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
- puslode Viena no divām Zemeslodes sfēriskās virsas pusēm.
- ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- Dienvidpols Viens no diviem Zemeslodes poliem (pretējs Ziemeļpolam).
- aukstuma pols vieta, kur ir viszemākā temperatūra uz zemeslodes.
- tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
- mērķēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
- Zemes dienvidu puslode zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
- Zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un Ziemeļpolu.
- pasaule Zemeslode ar visu, kas uz tās atrodas.
- planēta Zemeslode.
- biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
- kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
- litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
- garoza Zemeslodes ārējais cietais apvalks (līdz 75 kilometru dziļumam).
- Pasaules okeāns zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, ko ierobežo kontinenti.
- zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta; pasaule (2).
- josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
- ballistika Zinātne, kas pētī izšauta ķermeņa (piem., lodes) kustību.
Atrasts piemēros (99):
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- akls Akla lode.
- puslode Apakšējā puslode.
- puslode Augšējā puslode.
- alpīnists Baltijas alpīnisti sasnieguši zemeslodes augstāko punktu.
- bezkāju Bezkāju glodene.
- zemeslode Ceļojums apkārt zemeslodei.
- loderēt Darba laikā loderēt.
- balodene Dārza balodene.
- melodeklamācija Dziesmas izpildījumā izmantota melodeklamācija.
- gaigala Gaigalas ir maza auguma ziemeļu puslodes ūdensputni, kas ligzdo koku dobumos.
- spindzēt Gaisā spindz lodes.
- nosvilpt Gar ausīm nosvilpa lode.
- glodene Glodene ir bieži sastopama Eirāzijas teritorijā.
- iesisties Ierakuma malā iesitas lodes.
- ieurbties Ierakuma malā ieurbjas lodes.
- urbties Ierakuma malā urbās lodes.
- kapāt Ierakuma malu kapā lodes.
- biszāles Ja viņiem būs arī biszāles un lodes, viņi mūs ar mūsu mantu padzīs no zemes.
- ķert Kāju ķērusi lode.
- elodeja Kanādas elodeja.
- čoks Katram lodes tipam atbilst savs stobra urbums – čoks.
- iesīkties Kaujas laukā iesīcas lodes.
- iespindzēties Kaujas laukā iespindzas lodes.
- aizsvilpt Kaujiniekiem gar ausīm aizsvilpj lodes.
- krist Krist no ienaidnieka lodes.
- puslode Krūma vainags veidots kā puslode.
- grūdiens Labi izdevies lodes grūdiens.
- liesmains Liesmaina lode, saule.
- melodeklamācija Liriska melodeklamācija.
- aizdžinkstēt lode aizdžinkstēja gar pašu ausi.
- aizspindzēt lode aizspindz garām.
- garām lode aizsvilpa garām.
- aizsvilpot lode aizsvilpoja garām.
- vadgredzens lode ar diviem vadgredzeniem.
- lode lode ar svina piejaukumu.
- iestrēgt lode iestrēgusi krūtīs.
- izskriet lode izskrējusi cauri sienai.
- iztriekties lode iztriecās cauri plānajai sienai.
- izurbties lode izurbusies cauri koka stumbram.
- nospindzēt lode nospindza virs galvas.
- nosvelpt lode nosvelpj gar ausīm.
- turpatpakaļ lode ripinās turpatpakaļ.
- saārdīt lode saārdījusi audus.
- trāpīt lode trāpījusi plecā.
- triekties lode triecās mērķī.
- lodene lodene vairs neraksta.
- loderēt loderēt apkārt.
- loderīgs loderīgs atpūtnieks.
- loderīgs loderīgs skolēns.
- aizsvelpt lodes aizsvelpj gaisā.
- izkapāt lodes bija izkapājušas sienā caurumus.
- caururbt lodes caururba koka stumbru.
- cirsties lodes cērtas māju sienās.
- grūdējs lodes grūdēju sacensības.
- sektors lodes grūšanas sektors stadionā.
- lode lodes grūšanas sektors.
- ietriekties lodes ietriecas zemē.
- bruņuzivis lodes māla karjerā atrastas unikālas veselas bruņuzivis un pat zivju mazuļi, kas patiesi liecina par strauju Zemes garozas celšanos.
- lode lodes marka.
- lode lodes rādiuss.
- līkne lodes trajektorijas līkne.
- paputēt lodes trāpījuma vietā paput smiltis.
- rikošetēt lodes var rikošetēt neparedzamos leņķos.
- lode lodes virsmas laukums.
- lode Matēta stikla lode.
- lodene Melna lodene.
- aizšauties Motociklists kā lode aizšāvās garām.
- izlidot No šautenes stobra izlido lode.
- nomaldīties Nomaldījusies lode.
- žvinkstēt Pār galvu žvinkst lodes.
- svilpot Pār ierakumu svilpo lodes.
- palidot Par laimi, lode palidoja viņam garām.
- aizsīkt Pāri galvai aizsīca lodes.
- nosvilpot Pāri galvām nosvilpo lodes.
- sūrene Pasaulē zināms ap 1100 sūreņu sugu, kas izplatītas ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā.
- cauršaut Policistam izdevās izvairīties, un lode cauršāva tikai viņa galvassegu.
- pus- Puslode.
- lode Sacensības lodes grūšanā.
- svilpt Sāk svilpt lodes.
- grūšana Sasniegt labus rezultātus lodes grūšanā.
- pierast Sēžot ierakumos, jau bija pierasts, ka palaikam nosvilpj kāda lode.
- lode Sienā iemūrēta lielgabala lode.
- solodeja Solodejas ieskaite.
- solodeja Solodeju konkurss.
- lode Sprāgstošā lode.
- starpkontinentāls Starpkontinentāls ceļojums apkārt zemeslodei.
- trāpīgs Trāpīga lode.
- lode Trasējošā lode.
- zemeslode Uz zemeslodes ir seši kontinenti.
- loderis Viņš ir liels loderis.
- trasēt Visapkārt lidoja trasējošas lodes.
- forma Zemei ir lodes forma.
- zemeslode Zemeslode griežas.
- pols Zemeslodes magnētiskais pols.
- pols Zemeslodes poli.
- zemeslode Zemeslodes poli.
- zemeslode Zemeslodes ziemeļu, dienvidu puslode.
- lodene Zila lodene.
lode citās vārdnīcās:
MEV