Paplašinātā meklēšana
Meklējam eļļa.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (75):
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- eļļas augi augi, kurus izmanto eļļas ieguvei.
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- rīcineļļa Augu eļļa, ko iegūst no rīcinauga (rīcina) sēklām.
- majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
- oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
- fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- transmisiju eļļa eļļa zobratu pārvadu eļļošanai.
- terpentīneļļa Ēteriskā eļļa – terpentīns.
- izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- luizīts Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums, kas ādā rada čūlas un izraisa organisma saindēšanos.
- karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
- smaržu kociņi kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
- smaržkociņi Kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
- ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
- eļļas krāsa krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa.
- eļļas krāsas krāsas, kurās par saistvielu izmantota eļļa.
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
- linkopība Lauksaimniecības nozare – linu audzēšana šķiedras un eļļas ieguvei.
- eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- linsēklu eļļa lineļļa.
- spraukumi Lopbarībai izmantojams eļļas rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pēc eļļas izspiešanas no eļļas augu sēklām.
- amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
- motoreļļa Minerāleļļa iekšdedzes dzinēju eļļošanai.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
- pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
- sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
- augu eļļa no augiem iegūta eļļa.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa – bezkrāsaina, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
- kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
- rožeļļa Rožu eļļa.
- lizols Sarkanbrūns eļļains šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- salmi Sausi labības augu stiebri; sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
- citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
- soļarka Solāreļļa.
- margarīns Sviesta aizstājējs, ko gatavo no augu eļļas un dzīvnieku taukiem, pievienojot pienu, piena pulveri u. tml.
- mandele Šā koka auglis – sēkla, ko izmanto, piem., eļļas ieguvei, konditorejas izstrādājumos, kosmētikā.
- olīva Šā koka auglis, ko izmanto uzturā un eļļas iegūšanai.
- sezams Šī auga sēklas, kuras izmanto pārtikas ražošanā, eļļas ieguvei.
- liniments Šķidra ziede, kuras sastāvā ietilpst eļļa.
- pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
- nafta Šķidrs derīgais izraktenis – eļļains dabisku ogļūdeņražu maisījums.
- eļļains Tāds, kas satur eļļu; tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu; tāds, kam ir eļļas traipi.
- zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
- jasmīnu ģints tropu augu ģints, pie kuras pieder krūmi, arī liānas ar nelieliem baltiem vai dzelteniem ziediem un kurus izmanto, piem., tējas aromatizēšanai, eļļas ieguvei.
- ingvers Tropu lakstaugs ar resnu, gaļīgu sakneni, kas satur ēteriskās eļļas.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
- smēreļļa Ziežeļļa.
- lineļļa Žūstoša augu eļļa, ko iegūst no linsēklām.
eļļa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV