Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzeja.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (59):
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
- blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
- verlibrs Brīvā dzeja.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- poēzija dzeja; dzejas māksla.
- atdzejotājs dzejas darbu tulkotājs.
- liroepika dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- tituldzejolis dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
- klauzula dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- strofa dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
- regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
- melodeklamācija dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
- ritms dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- vārsma dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- versifikācija dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
- vārsmojums dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
- prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
- haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
- deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
- metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- brīvais pants pants ar dažādu pēdu skaitu dzejas vārsmās.
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
- dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejas darbus.
- cezūra Ritmiska pauze dzejas rindā.
- dzejot Sacerēt dzejas darbus.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā.
- metrisks Saistīts ar noteiktu pantmēru, (dzejas) ritmu.
- vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
- iekšējās atskaņas skaņu atkārtojumi dzejas rindu vidū.
- anafora Stilistiska figūra – vārda vai vairāku vārdu atkārtojums dzejas rindu sākumā.
- divrindu Tāds (dzejas pants), kam ir divas rindas.
- divpēdu Tāds, kam ir divas pēdas (parasti par dzejas rindu).
- piecpēdu Tāds, kam ir piecas pēdas (par dzejas rindu).
- sešpēdu Tāds, kam ir sešas pēdas (par dzejas rindu).
- trīspēdu Tāds, kam ir trīs pēdas (parasti par dzejas rindu).
- saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
- četrpēdu Tāds, kurā ir četras pēdas (par dzejas rindu).
- atdzejot Tulkot (dzejas darbu); tulkot (kāda autora) dzejas darbus.
- polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums (dzejas darbā).
- poētika Zinātne par literāra darba izveidi un tajā izmantotajiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem; dzejas teorija.
Atrasts piemēros (103):
- formālistisks Aleksandra Čaka dzeja un poēmas tolaik skaitījās formālistiskas.
- anakreontisks Anakreontiskā dzeja.
- antīks Antīkā dzeja.
- epopeja Antīkās literatūras periodā izveidojušās tādas literatūras formas un žanri kā traģēdija, komēdija, epopeja, satīra, dažādas dzejas un liroepiskas formas.
- ķecerība Ar [Ausekļa] dzejas darbiem cenzoram allaž bija liela ķeza. Nekad nevarēja zināt, vai tur nav kāda apslēpta ķecerība..
- atlasīt Atlasīt dzejoļus dzejas izlasei.
- rakstība Autora dzejas rakstības maniere.
- raganisks Autores dzeja ir kaismīga, pat raganiska, tajā netrūkst asiņu, lāstu, mīlestības pinekļu.
- savērpties Autores piedzīvotais savērpjas dzejas rindās.
- sakuplot Bagātīgi sakuplo liriskā dzeja.
- uzziņa Bet kāpēc meklējam uzziņu literatūru, ja dzeja šo uzdevumu paveic daudz labāk?
- bukolisks Bukoliskā dzeja.
- dzeja Dabas, mīlas dzeja.
- dadaists Dadaistu dzeja.
- dāvināt Dāvināt jaunāko dzejas grāmatu.
- dekadentisks Dekadentiskā dzeja, māksla.
- didaktisks Didaktiskā dzeja.
- divpēdu Divpēdu dzejas rinda.
- pateikt dzeja ir mēģinājums pateikt neizsakāmo.
- sasprindzināt dzeja sasprindzina uztveri un liek prātam meklēt dziļāku jēgu.
- sabalsoties dzeja top vēlmē sabalsoties ar savu dvēseli.
- deklamētājs dzejas deklamētājs.
- elements dzejas elementi.
- dzeja dzejas forma.
- frāze dzejas frāze.
- glezna dzejas gleznas.
- dzeja dzejas grāmata.
- improvizators dzejas improvizators.
- vārsmot dzejas jeb vārsmotā valoda.
- kopskaņa dzejas krājuma kopskaņa.
- pēcvārds dzejas krājuma pēcvārds.
- apdare dzejas mākslinieciskā apdare.
- mūza dzejas mūza.
- muzikalitāte dzejas muzikalitāte.
- pants dzejas panti.
- pēcpusdiena dzejas pēcpusdiena.
- heksametrs dzejas pirmā rinda sacerēta heksametrā, otrā pentametrā.
- sniegties dzejas pirmsākumi sniedzas vairāk nekā tūkstoš gadus senā pagātnē.
- pusstunda dzejas pusstunda.
- rakstītājs dzejas rakstītājs.
- notrīsēt dzejas rindas liek notrīsēt dvēseles dziļākajām stīgām.
- rinda dzejas rindas.
- tulkojamība dzejas tulkojamība ir grūtāka par prozas tulkojamību.
- vakars dzejas vakars.
- valoda dzejas valoda.
- izlase dzejas, tautasdziesmu izlase.
- ekspresionistisks Ekspresionistiska dzeja.
- gazele Gazele kā persiešu dzejas žanrs radies 10. gs.
- trīsrinde Haiku ir japāņu dzejas trīsrinde.
- kompozīcija Iestudēt dzejas kompozīciju.
- izanalizēt Izanalizēt lugas saturu, dzejas valodu.
- bagāts Izjūtām bagāta dzeja.
- jambisks Jambiskās dzejas rindas.
- jaunākais Jaunākā latviešu dzeja.
- piederēt Kam pieder šīs dzejas rindas?
- surdinēt Kamerzāles noteiktā tuvība un surdinētais dzejas lasījums padarīja vakaru īpašu.
- kanonizēt Kanonizētas dzejas klasiskās formas.
- dzeja Klasiskā, antīkā dzeja.
- metrs Latviešu atdzejas metrs.
- versifikācija Latviešu dzejas versifikācijas pētnieks.
- pārstāvis Latviešu modernās dzejas pārstāvis.
- neoromantisks Latviešu neoromantiskās dzejas pārstāvji.
- gadagrāmata Literatūras, dzejas gadagrāmata.
- maztirāžas Maztirāžas dzejas izlase.
- metrisks Metriskas formas dzeja.
- miniatūrs Miniatūras dzejas formas.
- moderns Modernā dzeja.
- antoloģija Modernās dzejas antoloģija.
- skaistums Mūzikas, dzejas skaistums.
- doma Nobeigta doma dzejas vārsmā.
- oriģināl- Oriģināldzeja.
- pārcilāt Pārcilāt dzejas jautājumus.
- pārmijus Pārmijus skan mūzika un dzeja.
- pasekls Paseklas dzejas rindas.
- pastorāls Pastorālā dzeja.
- pilnasinīgs Pilnasinīga mīlestības dzeja.
- recitācija Poēzijas izplatību Senajā Romā veicināja bibliotēka un recitācija – publiska dzejas lasīšana.
- proza Proza un dzeja.
- rainisks Rainiska dzejas valoda.
- dzeja Raiņa dzeja.
- poētika Raiņa dzejas poētika.
- rīmēt Rīmēt dzejas rindas.
- ritmisks Ritmiskā jeb dzejas valoda.
- dzeja Romantiskā dzeja.
- caurvīt Rudenīgu noskaņu caurvīta dzeja.
- sastādīt Sastādīt grāmatu, vārdnīcu, dzejas krājumu.
- lira Sengrieķu dzeja dziedāta liras pavadījumā.
- sillabisks Sillabiskā dzeja.
- metrese Slavenā dzejas metrese Mirdza Ķempe.
- slikts Slikta dzeja.
- smalks Smalki dzejas izteiksmes līdzekļi.
- strofisks Sonets ir viena no visplašāk lietotajām stingrās strofiskās dzejas formām.
- subtils Subtila dzeja.
- teatrāls Teatrāla dzejas lasīšana.
- trīsrindu Trīsrindu dzejas forma.
- trīs- Trīssējumu (dzejas izlase).
- trīssējumu Trīssējumu dzejas izlase.
- trubadūrs Trubadūru dziesmas, dzeja.
- turkmēņi Turkmēņu dzeja.
- tvirts Tvirti dzejas panti.
- lasījums Uzstāties ar dzejas lasījumiem.
- veltījums Veltījuma dzeja.
- apdvest Vientulības sāpju apdvesta dzeja.
dzeja citās vārdnīcās:
LLVV