Paplašinātā meklēšana
Meklējam apvainot.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (29):
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- piepūsties apvainoties, kļūt dusmīgam.
- sacelt spuras apvainoties; saskaisties.
- abižoties apvainoties.
- sapūsties apvainoties.
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
- apvainoties Justies apvainotam, izjust apvainojumu.
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, apvainoties.
- sacelt seksti kļūt iedomīgam; apvainoties.
- iepūsties Kļūt iedomīgam; apvainoties.
- sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
- sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
- nomētāt ar dubļiem nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).
- apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties (pret kādu), apvainot (kādu).
- uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
- iespļaut sejā rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- iespļaut ģīmī rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
- rieties Strīdēties, apvainot vienam otru.
- smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- ķengāt Zemiski apvainot, apmelot (kādu).
Atrasts piemēros (18):
- apvainot apvainot ar savu nekaunīgo izturēšanos.
- apvainot apvainot valsts nodevībā.
- apvainot apvainot zādzībā.
- apvainoties apvainoties bez iemesla.
- apvainoties apvainoties par aizrādījumu.
- atraidījums apvainoties par atraidījumu.
- apvainots apvainots skatiens.
- apvainoties Ātri apvainoties.
- ātri Ātri apvainoties.
- dziļš Dziļi apvainots.
- sastrīdēties Mums bieži gadās vienam otru pārprast, apvainoties un pat sastrīdēties.
- nedibināts Nedibināti apvainot.
- apvainot Negribot apvainot draugu.
- nopietns Nopietni sadusmoties, apvainoties.
- apvainot Publiski apvainot.
- apvainots Runāt apvainotā balsī.
- apvainot Smagi apvainot.
- apvainots Tēlot apvainoto.
apvainot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV