Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprunāt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (12):
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- deldēt mēli Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
- pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
- nonākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nokļūt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
- klačoties Pļāpāt, tenkot; arī aprunāt.
- klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot, pļāpāt, arī aprunāt, sūdzēties.
- trīt mēli tenkot, aprunāt; pļāpāt, mēļot.
- klačot Tenkot, pļāpāt; arī aprunāt.
- gara mēle tieksme pļāpāt, tenkot, aprunāt; cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
- krist ļaužu valodās tikt aprunātam.
Atrasts piemēros (16):
- klačot Abām patīk klačot un aprunāt citus.
- aizturēt Aizturēt draugu uz ielas, lai aprunātos.
- aprunāt aprunāt citus.
- aprunāt aprunāt kaimiņus.
- ap- aprunāt.
- sarīdīt aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.
- aprunāties aprunāties ar draudzeni.
- viņējais aprunāties ar viņējiem.
- aprunāties aprunāties par veselību, par bērniem.
- aprunāties Gribas aprunāties ar kādu.
- klusiņām Klusiņām aprunāties.
- mierīgs Mierīgi aprunāties.
- miermīlīgs Miermīlīgi aprunāties.
- neglīts Neglīti aprunāt.
- kaitēt Nekaitētu ar viņu aprunāties.
- sirsnīgs Sirsnīgi aprunāties.
aprunāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV