Paplašinātā meklēšana
Meklējam īgns.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (11):
- īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
- paskābs Diezgan īgns, neapmierināts.
- grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepacietīgs Neiecietīgs, īgns.
- īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
- sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst pikts, īgns.
- saērcināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kāds) sadusmojas, kļūst īgns, ķildīgs.
- saērcināts Sadusmots, īgns, ķildīgs.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
- nīgrs Tāds, kas izturas nelaipni, skarbi; tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); īgns.
īgns citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV