Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šņakāt sarunvaloda
šņakāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriCūku saime zem ozoliem šņakā zīles.
2.Griezt.
PiemēriŠņakāt nost vienu kāpostgalvu pēc otras.