čakstēt
čakstēt 3. pers. čakst, pag. čakstēja darbības vārds; intransitīvs
čakstiens lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
PiemēriSausās lapas čakst zem kājām.
- Sausās lapas čakst zem kājām.
- No nobriedušajām vārpām čakstēdami bira graudi.