čakarēt sarunvaloda
čakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Bikstīt, bakstīt.
PiemēriČakarēt ogles krāsnī.
- Čakarēt ogles krāsnī.
1.1.Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Krāpt, mānīt; kaitināt.
PiemēriTikai nevajag mani čakarēt, ja?
- Tikai nevajag mani čakarēt, ja?
Stabili vārdu savienojumiČakarēt smadzenes.
- Čakarēt smadzenes sarunvaloda, neliterārs — saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.