žēlīgs
žēlīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
žēlīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
žēlīgi apstākļa vārds
žēlīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem; tāds, kas parāda (kādam) žēlastību (1).
PiemēriLielskungs bija žēlīgs un deva manai .. cienīgai dzīvokli un maizi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŽūrija žēlīgi piedeva jaunās dziedātājas kļūdas.
1.2.Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
PiemēriMātei bija žēlīga sirds, viņa juta līdzi visiem, kam šai dzīvē klājas grūti.
2.Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
PiemēriŽēlīgs skatiens.
3.novecojis Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
PiemēriŽelīgs baronlielskungs!
Stabili vārdu savienojumi(Ak) tu žēlīgais! Lai Dievs žēlīgs! Žēlīgais Dievs!