žuburoties
žuburoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās atgriezenisks, darbības vārds
1.Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
PiemēriĀbeles sāk žuburoties un kuplot.
2.Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
PiemēriPamazām briežu ragi kļūst aizvien garāki, cietāki, sāk žuburoties.