ņirbēt
ņirbēt 3. pers. ņirb, pag. ņirbēja intransitīvs, darbības vārds
1.Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
PiemēriEzers ņirb.
1.1.Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
PiemēriSaules stari ņirbēja mežā.
1.2.Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
PiemēriVisur ņirb Ziemassvētku atribūtika.
Stabili vārdu savienojumiAcīs ņirb.
1.3.Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
PiemēriViss gaiss ņirb balts no sniega pārslām.
2.Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
PiemēriAdatas ņirb pirkstos.
2.1.Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
PiemēriAiz loga ņirbēja ceļmalas koki.
Stabili vārdu savienojumiŅirbēt gar acīm.
2.2.Virmot.
PiemēriSaule jau ir pakāpusies, ..un pļavu smaržas siltām gaisa straumēm ņirbēdamas kāpj debesīs un izrūgst kā baltas mākoņu gabanas zilo saules klānu bezgalībā.