ķīla
ķīla sieviešu dzimte, lietvārds
1.Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
PiemēriĶīlas līgums.
Stabili vārdu savienojumiAtdot ķīlā. Atdot par ķīlu. Ķīlas turētājs.
2.Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
PiemēriSpēlēt ķīlu rotaļu.
3.formā: vienskaitlis Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
PiemēriPareizs uzturs ir veselības ķīla.
Stabili vārdu savienojumiLikt galvu ķīlā.