ķērkstēt
ķērkstēt ķērkstu [ķȩ̃rkstu], ķērksti, ķērkst [ķȩ̃rkst], pag. ķērkstēju intransitīvs, darbības vārds
ķērkstoņa [ķȩ̃rkstuôņa] sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
PiemēriKrūmājā ķērkst riekstkoži.
2.Runāt skarbā, aizsmakušā balsī; skanēt skarbi, ar blakus trokšņiem.
PiemēriBalss vīrietim ķērkst.
2.1.Radīt asu, skarbu troksni (par priekšmetiem).
PiemēriDurvis veroties ķērkst eņģēs.