ērts
ērts [ȩ̄̀rts] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ērta [ȩ̄̀rta] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ērti [ȩ̄̀rti] apstākļa vārds
ērtums [ȩ̄̀rtùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
PiemēriĒrts dzīvoklis.
- Ērts dzīvoklis.
- Ērta satiksme.
- Ērti apavi.
- Ērti sēdekļi.
- Atlaisties ērtajā, mīkstajā krēslā.
1.1.Tāds, ko var paveikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad var justies labi, patīkami (par stāvokli).
PiemēriĒrta gulēšana.
- Ērta gulēšana.
- Lai būtu ērtāk strādāt, Ferdinands nometās laivā uz ceļiem.
1.2.formā: apstākļa vārds; kopā ar: "būt" Labi; pieklājīgi.
PiemēriNebūtu ērti traucēt viņu darbā.
- Nebūtu ērti traucēt viņu darbā.
- Par to nav ērti stāstīt citiem.