Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ārdīties
ārdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Refl. → ārdīt1; irt [2].
PiemēriSvārku vīle sākusi ārdīties vaļā.
2.sarunvaloda Nesavaldīgi un trokšņaini uzvesties.
PiemēriNeganti ārdīties.
2.1.Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ārdījās pie ķēdes.
2.2.Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
PiemēriVīrietis pēkšņi sācis ārdīties – kliegt uz policistiem, necenzēti lamāties, draudēt, kā arī mēģināt ar rokām un kājām iesist policistiem.
3.formā: trešā persona Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
PiemēriNeganti ārdījās negaiss.