zvīļot
zvīļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
zvīļojums [zvĩļuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
PiemēriSaule, zvaigznes, sveču liesmas zvīļo.
- Saule, zvaigznes, sveču liesmas zvīļo.
- Ezers rītausmā zvīļo.
- Sniegs saulē zvīļo.
- Dāmai pirkstā zvīļoja gredzens ar briljantu.
1.1.pārnestā nozīmē Spīdēt, mirdzēt (par acīm, skatienu).
PiemēriKaķa acis tumsā zvīļo.
- Kaķa acis tumsā zvīļo.
- Meitenes acis sajūsmā zvīļo.