zvilnēt
zvilnēt zvilnu, zvilni, zviln, pag. zvilnēju darbības vārds; intransitīvs
1.Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
PiemēriZvilnēt dīvānā.
- Zvilnēt dīvānā.
- Zvilnēt pludmalē.
- Zvilnēt pie televizora.
- Laiski zvilnēt šūpuļkrēslā.
- Kaķis zviln piesaulītē.
1.1.pārnestā nozīmē Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
PiemēriDīķa krastā zviln lieli akmeņi.
- Dīķa krastā zviln lieli akmeņi.
- Viensēta zviln lielu koku ēnā.
- Kāpās zvilnēja nesen celts nams.